Mārtiņš (1866–1944) bija ievērojams latviešu fotogrāfs, izdevējs, uzņēmējs, pedagogs, publicists un folkloras vācējs, bieži dēvēts par Latvijas profesionālās fotogrāfijas tēvu. Dzimis 1866. gada 12. decembrī Saukas pagastā, viņš sākotnēji strādāja tēva saimniecībā un interesējās par folkloru, pierakstot tautasdziesmas, kuras sūtīja Krišjānim Baronam ar pseidonīmu M. Kurzemnieks. 1894. gadā Rīgā sāka apgūt fotogrāfa amatu pie vācbaltiešu meistara Roberta Borharda, un 1897. gadā atvēra savu fotodarbnīcu Siguldā. Viņa darbnīca kļuva par nozīmīgu vietu fotogrāfijas attīstībai Latvijā līdz pat 1945. gadam.
Buclers bija arī aktīvs izdevējs un izglītotājs. 1904. gadā viņš izdeva pirmo fotogrāfijai veltīto grāmatu latviešu valodā “Fotogrāfija”, ieviešot latvisko fototerminoloģiju. Viņš bija Latviešu Fotogrāfiskās biedrības dibinātājs un ilggadējs priekšsēdētājs, kā arī žurnāla “Stari” izdevējs un redaktors, kurā pirmo reizi latviešu periodikā tika iekļauti fotogrāfijai veltīti materiāli. Buclers aktīvi veicināja fotogrāfijas attīstību kā mākslu un zinātni, organizējot izstādes un izglītojot sabiedrību. Viņa darbs ir atstājis paliekošu ietekmi uz Latvijas fotogrāfijas vēsturi.
Vēsture
Biogrāfija
1866-1944
Mārtiņš Buclers dzimis 1866. gada 12. decembrī Saukas pagasta “Jučos”, toreizējā Kurzemes guberņā. Viņš apguva izglītību Irlavas skolotāju seminārā, un 1888. gadā kā eksterns nokārtoja tautskolotāja eksāmenu Jelgavā. Paralēli darbam izglītības jomā Buclers no jaunības aizrāvās ar kultūras procesiem – viņš vāca tautasdziesmas, kuras nosūtīja Krišjānim Baronam, tā apliecinot savu interesi par latviešu folkloras saglabāšanu.
1894. gadā viņš Rīgā sāka apgūt fotogrāfiju, kļūstot par mācekli fotogrāfam Robertam Borhardam. Šo izvēli noteica viņa interese par fotogrāfiju kā dokumentēšanas un māksliniecisku izteiksmes veidu. 1897. gadā Buclers atvēra savu pirmo fotodarbnīcu Siguldā, kas kļuva par nozīmīgu vietu ne tikai fotoportretu uzņemšanai, bet arī profesionālai apmācībai. Viņš darbojās arī Rīgā, kur 1903. gadā izveidoja pirmo fotopreču veikalu Latvijā. Buclers aktīvi iesaistījās fotogrāfu organizatoriskajā apvienošanā — 1906. gadā viņš nodibināja Latviešu fotogrāfisko biedrību un ilgus gadus bija tās vadītājs.
Līdzās praktiskajai darbībai fotogrāfijā Buclers bija arī ievērojams publicists un izglītotājs. 1904. gadā viņš publicēja pirmo fotogrāfijai veltīto grāmatu latviešu valodā – Fotogrāfija, kurā skaidroja tehniskos aspektus un iedibināja latvisko fototerminoloģiju. Viņš aktīvi rakstīja presē, rīkoja izstādes un iestājās par fotogrāfijas kā mākslas un dokumentēšanas formas nozīmi. Viņa darbi dokumentē ne tikai Latvijas ainavas, arhitektūru un cilvēkus, bet arī kultūrvēsturiskās pārmaiņas 19. un 20. gadsimta mijā. Mārtiņš Buclers mira 1944. gada 14. aprīlī Siguldā, kur arī apbedīts.
Mārtiņš Buclers tiek uzskatīts par profesionālās fotogrāfijas pamatlicēju Latvijā ne vien tādēļ, ka bija viens no pirmajiem, kurš šo amatu apguva un praktizēja augstā līmenī, bet arī tāpēc, ka viņš mērķtiecīgi veidoja fotogrāfiju kā sabiedrībā cienāmu, izglītībā un kultūrā integrētu jomu. Viņa 1897. gadā dibinātā darbnīca Siguldā darbojās gandrīz pusgadsimtu, un tajā viņš apmācīja jaunos fotogrāfus, ietekmējot veselas paaudzes profesionāļu. Tāpat 1903. gadā viņš atvēra pirmo fotopreču veikalu Latvijā, kas kļuva par nozīmīgu atbalsta punktu fotogrāfijas attīstībai Rīgā. Ar 1906. gadā dibināto Latviešu fotogrāfisko biedrību Buclers iedibināja profesionālās kopienas tradīciju, kas pastāv vēl šodien.
Buclers neaprobežojās tikai ar fotogrāfiju kā amatu – viņš aktīvi strādāja pie teorētiskā un izglītojošā pamata izveides. Viņa 1904. gadā izdotā grāmata Fotogrāfija bija pirmais šāda veida izdevums latviešu valodā un kalpoja gan kā tehnisks rokasgrāmata, gan kā idejiska platforma fotogrāfijas nozīmes skaidrošanai. Tajā viņš ieviesa un nostiprināja vairākus latviskotus terminus, kas tiek lietoti vēl mūsdienās. Turklāt Buclers uzsvēra fotogrāfijas kultūrvēsturisko nozīmi – viņš ne tikai dokumentēja Latvijas ainavas, arhitektūru un sabiedrību, bet arī rosināja sabiedrību uztvert fotogrāfiju kā mākslas un liecības veidu. Viņš publicēja rakstus par fotogrāfiju presē, piedalījās izstādēs un aicināja citus veidot vizuālu dokumentāciju par latviešu kultūru.
Mārtiņš Buclers arī ārpus fotogrāfijas bija aktīvs latviešu kultūras kopējs – viņš no jaunības dienām vāca tautasdziesmas, sūtot tās Krišjānim Baronam, un vēlāk centās sasaistīt fotogrāfiju ar nacionālās identitātes saglabāšanu. Viņa ieguldījums tiek saglabāts un godināts mūsdienās — vairākās izstādēs (tostarp Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā) viņa darbi tiek eksponēti kā vērtīgi kultūras pieminekļi. Arī pētnieki arvien biežāk atsaucas uz Bucleru kā uz piemēru fotogrāfijas disciplīnas attīstībai Baltijā. Viņa vārds saglabā dzīvu tradīciju, kas iedvesmo gan vizuālās mākslas praktiķus, gan kultūrvēstures pētniekus 21. gadsimtā.
Mantojums
1866-1944
Galerija
Sazinies ar mums
Ja tev ir jautājumi, idejas vai vēlies uzzināt vairāk, droši aizpildi formu – atbildēsim iespējami drīz. Mēs novērtējam tavu interesi un būsim priecīgi sazināties!
